Open post

Reklāmas radio – noderīga informācija vai saturam traucējošs elements?

Radio un reklāma vienmēr ir bijušas divas cieši saistītas lietas préstamo rápidos online en Madrid. Tieši reklāma ir galvenais peļņas avots ļoti daudzām radio stacijām. Radio ir viens no sabiedrībai pieejamākajiem medijiem, tāpēc radio reklāmas ir pieprasītas arī no komersantu puses, taču no radio klausītāju viedokļa reklāmu nepieciešamība radio ir visai diskutabls jautājums. No vienas puses, kausētājiem reklāmas šķiet kaitinošas un traucējošas, taču, no otras puses, never noliegt, ka pa radio dzirdētās reklāmas ir informatīvas un nereti ļoti noderīgas. Kā tad īsti ir, vai reklāmas radio mazina klausītāju skaitu un kādam tad vajadzētu būt radio reklāmu saturam, lai tas būtu informatīvs un noderīgs arī klausītājiem?

Ko klausītāji domā par reklāmām?

Nav nekāds noslēpums, ka tradicionālās radio reklāmas klausītājiem ne pārāk patīk. Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka reklāmas medijos cilvēkiem šķirt traucējošas, jo īpaši tad, ja reklāmas saturs jāpatērē piespiedu kārtā, proti, ja reklāmu nevar vienkārši izlaist un turpināt patērēt vēlamo saturu, kā tas ir, piemēram, drukātajos medijos. Tiesa, reklāmas var sniegt noderīgu informāciju, taču aktīviem radio klausītājiem šī informācija jāklausās atkal un atkal. Reklāmas traucē klausīties mūziku vai radio raidījumus, tāpēc vairums klausītāju noteikti dotu priekšroku radio bez reklāmām.

Vai bez reklāmām radio var iztikt?

Diemžēl, reklāmas radio stacijām parasti ir galvenais ienākumu avots, tāpēc tās tiek pārraidītas visai bieži. Lai radio varētu turpināt pelnīt bez reklāmām, tam būtu nopietni jāpārorientē sava darbība. Viens no variantiem būtu ieviest maksas radio, līdzīgi kā maksas televīziju, taču, visticamāk, tad vēl mazāk cilvēku izvēlētos klausīties konkrēto radio staciju. Vēl jau ir iespējams pelnīt naudu arī citos veidos, taču reklāma tik un tā ir neatņemama radio satura daļa.

Alternatīva tradicionālām reklāmām – informatīvi raidījumi ar slēpto reklāmu

Arvien populārāks radio kļūst runas saturs Obtener créditos personales rápidamente, kas arī savā ziņā ir reklāma. Ļoti bieži raidījumos tiek runāts par dažādām aktuālām un interesantām tēmām, taču tā pamatā ir reklāma, proti, kāds uzņēmums vai organizācija pērk ētera laiku, lai iepazīstinātu klausītājus ar saviem sniegtajiem pakalpojumiem, taču priekšplānā tiek izvirzīta kādas problēmas aktualitāte un produkta reklāma ir vien papildinājums tai. Piemēram, raidījums tēma var būt par kādu sabiedrībā aktuālu veselības problēmu, kas iever plašu informāciju par un ar to, taču stāstījumā ir iekļauta arī informācija par klīniku, kur iespējams saņemt ārstēšanu. Tā ir ļoti laba reklāma klīnikai, taču tā ir informatīva, interesants un noderīga. Klausītāji daudz labprātāk klausās šādu saturu, nevis reklāmas tradicionālajā izpratnē. Tieši šādā veidā radiostacijām vajadzētu veidot reklāmas saturu, jo tas ne vien nesīs daudz lielāku peļņu, bet arī piesaistīs klausītājus.

Open post

Radio tēvs – Guljelmo Markoni

Guljelmo Markoni, slavenais itāļu izgudrotājs dzimis 1874. gada 25. aprīlī Boloņā. Bērnības gados viņš dzīvojis un strādājis turīgā vecāku lauksaimniecībā, kā arī ar mācībām skolā nav gājis tik viegli. Pirmos dzīves gadus līdz sešu gadu vecumam, Guljelmo kopā ar savu vecāko brāli Alfonso pavadīja britu kultūrā, Bedfordā. Tikai vēlāk viņš atgriezās savā dzimtenē Itālijā, gūstot lielus panākumus fizikas sfērā. Kļūstot vecākam, parādījās lielā aizraušanās uz elektroenerģiju – creditos rapidos. Savās mājās Itālijā Markoni bēniņus pārveidoja par personīgo laboratoriju un pētīja dažādus elektroenerģijas procesus. Pirmie eksperimenti ar radio viļņiem tika datēti jau 1894. gadā, būdams students Livorno tehniskajā universitātē.

1896. gadā Markoni nolēma no savas dzimtās Boloņas doties atpakaļ uz Angliju. Pateicoties bērnībā pavadītajiem gadiem, viņš labi prata angļu valoda, un komunikācija deva lielus panākumus viņa dzīvē. Anglijas vēstnieks solīja nodrošināt Markoni ar nepieciešamo aprīkojumu, lai vārētu turpināt savus eksperimentus ar radio viļņiem. Markoni 1899. gadā Londonā nodibināja Marconi Telegrāfu kompāniju, kuras galvenais mērķis bija pārraidīt radio viļņus. Pirmie viļņi tika pārraidīti gan tikai 1901. gada 12. decembrī. Markoni nosūtīja un saņēma pirmo bezvadu vēstījumu pāri Atlantijas okeānam, no Kornvolas Anglijas uz militāro bāzi Ņūfaundlendā. Kopš 1902. gada Markoni strādāja pie vairākiem eksperimentiem, kas varētu nodibināt sakarus vairāku kilometru attālumā. Par šo ieguldījumu un darbu ar bezvada sakaru ieviešanu, viņš 1909. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā.

Svarīgu lomu un sabiedrības izpratni par radio vērtību ieguva dramatiskā katastrofa, kurā nogrima lielais kruīza kuģis Titāniks. Titāniks bija aprīkots ar Markoni Starptautisko Jūras komunikācijas sistēmu, kas palīdzēja sazināties apkalpei ar krasta līniju. 1912. gada 15. aprīlī, pateicoties šiem bezvadu sakariem, tika izglābtas daudz dzīvības.

Papildus izgudrotājam, Guljelmo bija arī citas profesijas. Viņš ieņēma vairākus svarīgus amatus Itālijas armijas un flotes kara spēka daļā, I Pasaules kara laikā. Sākotnēji viņš bija leitlands, bet vēlāk jau tika pārcelts uz jūras militārajiem spēkiem, kļūstot par komandieri. Kā militārists, Markoni tika nosūtīts uz diplomātisko misiju ASV un Francijā. Beidzoties karam, viņš atkal atgriezās pie saviem eksperimentiem fizikā un elektroenerģijā. Viņš tika iesaistīts lielu radaru izveidē, un veica pētījumus bezvadu komunikācijas procesā Britu pārraides kompānijā.

Savā personīgajā dzīvē Markoni bija precējies divas reizes. 1905. gadā Guljelmo apprecējās ar savu pirmo sievu Beatrisi O Breinu. Viņiem piedzimi trīs bērni: dēls Giulio un divas meitas Degna un Gioia. Laulība tika šķirta 1927. gadā, un tajā pašā gadā viņš apprecēja savu otro sievu grāfieni Mariju Kristinu. Viņiem piedzima viena meita Marija Elettra. Viņš nosauca savu jahtu otrās laulības meitas vārdā, kā arī visu savu mantojumu atstāja tikai otrajai ģimenei un meitai. Neskatoties uz savu aizrautību par fiziku, viņš brīvā laikā mīlēja nodarboties ar medībām, daudz pārvietojās ar velosipēdu, kā arī bija kvēls fans autosportam.

Eksperimenti turpinājās visu atlikušo mūžu, līdz pat nāves dienai, kura bija 1937. gada 20. jūlijā, Romā (prestamos sin aval). Viņa sirds pēkšņi apstājās no mazspējas. 1943. gadā ASV Augstākā tiesa nolēma, ka daži no viņa patentiem ir apšaubāmi, kā rezultātā netika pieņemti, ko izmantoja citi zinātnieki. Taču tiesas lēmums nekad nav ietekmējis to, ka Markoni bija pirmais, kas izveidoja radio viļņu pārraidi. Daudzi no viņa izgudrojumiem tika atjaunoti un nu ar jauniem patentiem varēja lepoties nākošie zinātnieki, kā, piemēram, Olivers Lodžs un Nikola Tesla.

Open post

Radio nākotnē

Radio ir sākotnējā forma “sociālajiem medijiem”, kas mums pirmais ļāva izveidot savienojumu ar citiem cilvēkiem, izteikt idejas daudz tālākā reģionā, un darot to gandrīz pa velti kviklån. Tās ir tās lietas, kas faktiski padara radio unikālu un nodrošina viņam ilgu mūžu vēl starp mums. Uz Zemes radio skaits pieaug, tiek izveidotas arvien vairāk tiešsaistes formas, un miljoniem klausītāji katru dienu pavada kopā ar radio. Taču, lai paliktu nākotnē tikpat populārs, no visiem sociālajiem medijiem, tieši radio būs jāpiedzīvo vislielākās pārmaiņas. Dramatiskās pārmaiņas nākamo desmit gadu laikā radikāli izmainīs radio nozari.

Pētījumi rāda, ka aptuveni divas trešdaļas (63%) Amerikas iedzīvotāji kā tradicionālo mūzikas klausīšanās veidu izmanto radio pārraides. Protams, tas nenozīmē, ka arī pārējās alternatīvās mūzikas klausīšanās ierīces tiek aizmirstas, tas vien pasaka, ka uzticamie FM un AM radioviļņi vēl joprojām vērā ņemams līdzeklis, kur fani klausās savu mūziku.

Laikam ejot, varam droši atzīt, ka radio vairs nav tāds, kās bija agrāk. Visticamāk, daudzi iedomāsies, ka radio ir vien 30 gadīgs aparāts, kas darbināms ar baterijām un atrodas vannasistabā uz plaukta. Lai gan šobrīd ar šo vārdu saistās pavisam jaunas iespējas un pat grūti ir nošķirt, kas ir kas. Šobrīd ir pavisam grūti atšķirt, vai persona klausās radio vai mūziku no sava atskaņotāja. Radio, piemēram, Spotify vai DI.fm, piedāvā klausīties mūziku praktiski bez nekādām garām sarunām starp dziesmām, bez reklāmas pauzēm, viegli pārslēdzot no vienas dziesmas uz nākamo. Tā vien radio industrija ir nākusi mums pretī, ļaujot bez pārtraukuma klausīties savas dziesmas.

Kas tieši notiks nākotnē ar radio medijiem?

1. Lielo radio sabrukums lån uden renter. Radio visefektīvāk ir pārvaldīt vietējā mērogā. Lielām radio pārraidēm ir efektīvi iegūt sev līdzekļus, tomēr pārvaldīšanas joma ir ļoti apgrūtināta. Lielas kompānijas cīnās par parādiem un izzušanas robežu, tāpēc ir spiestas sadalīties un izpārdotas mazām, vietējām radio stacijām.

2. Vietējo radio atdzimšana. Šis punkts izriet no iepriekš minētā, ka nākotnē uzplauks tieši mazākās vietējās radio stacijas. Jaunā un daudz konkurētspējīgā vietējā tirgū radio var piedāvāt saviem klausītājiem aktuālāko par esošo reģionu, iesaistīt visu apkārtējo sabiedrību un ēterā izrādīt vietējos talantus. Domājot loģiski, vai radio klausītājs katru rītu ieslēdz savu radio programmu, lai dzirdētu, kādi laika apstākļi valda kilometriem tālu citā valstī vai valsts pusē? Nē, viņš vēlas zināt to, kas skar tieši viņu pašu. Paši gudrākie operatori strādā savā un sava reģiona labā.

3. Nākotnē radio būs tikai digitālā formātā. Milzīgs izmaksu ietaupījums un materiālu ietaupījums tiks ieviests, lai pārveidotu radio klausāmu tikai caur interneta tīklu. Pasaulē internets kļūst arvien pieejamāks jebkurā vietā, tāpēc celt radio pārraides torņus un raidītājus vairs nav nepieciešams. Šāds torņu princips jau kļūst novecojis, un neviens vairs nevēlas izmantot līdzekļus un teritoriju, lai būvētu lielu objektu, kurš pārraidītu viļņus, ko tikpat labi spēj arī internets.

4. Radio, televīzijas un jaunākās ziņas tiek apvienots kā viens operators. Kas līdz šim atšķīra šos visus medijus? Tās bija tehnoloģijas, kā informācija tika nodota auditorijai. Ar digitālā laikmeta sākšanos, mēs visu varam pārraidīt no vienas platformas. Ieejot internetā, mēs varam noklausīties radio pārraides, tur arī redzēt linku uz kādu mājaslapu, kur ir jaunākās ziņas, kā arī noskatīties to, ko rāda pa televīziju. Un vairs nav nepieciešams iegādāties dažādas tehnoloģijas.

Open post

Radio 1920.tajos

Radio izaugsme 1920,tajos gados

Ceļš līdz pirmajai radio pārraidei bija sarežģīts un pretrunīgs. Pat īsti nav noteikts, kurš pirmais izgudroja radio. Ir notikuši plaši argumenti, taču praktiski neiespējami ir noteikt vienu izgudrotāju. Eksperimenti notikuši jau 1880.tajos gados, kad tika apvienota elektriskā strāva ar magnētismu. Pirmais, kas aprakstīja elektromagnētiskos viļņus un lika pamatus bezvadu sakaru atklājumiem bija Džeims Maksvels. Radio, jeb Somu valodā (pikavippi) ir progresīva inovācija, kurai bija vērā ņemami panākumi.

Kad KDKA pārraidīja pirmo komerciālo radio pārraidi, tautai tas likās maģiski šajā laikmetā. 1920.gada 2.novembrī tika pārraidīti rezultāti no Harding-Cox sacensībām. Cilvēki nesaprata, kā skaņa varēja ceļot pa gaidu vairāku kilometru attālumā. Protams, tikai daži cilvēki varēja dzirdēt šos pārraidītos rezultātus, jo tajā laikā nebija daudz radio uztvērēji. Neatkarīgi no tā, kādu jaunu inovāciju iepazina tauta, ražotāji pilnībā nespēja turēt līdzi pieprasījumam. Laikā no 1923. gada līdz 1930. gadam vismaz 60 procentiem amerikāņu ģimenēm bija radio uztvērēji. Šīs ierīces uz visiem laikiem izmainīja amerikāņu kultūru.

Pirmās pārraides laikā Amerikā kopā bija vien tikai ap tūkstoši šādu uztvērēju. Nākošo divu gadu laikā izveidojās vairākas jaunas radio stacijas, tāpēc arī pieauga pieprasījums pēc radio uztvērējiem. Amerikāņu dzīvesveids izmainījās, jo draugi sāka pulcēties vienuviet, kur bija radio uztvērējs, klausoties dažādus tautas šovus. Jaunieši sāka dejot pie jaunākās džeza mūzikas un sludinātāji pārraidīja savus svētdienas sprediķus tūkstošiem klausītāju. Īpaši svarīgas bija jaunākās ziņas, kuras nu varēja uzzināt par visu valsti un pasauli. Radio pārraidīja izklaides šovus. Ģimenes sāka plānot savas ikdienas darbības, atsaucoties uz radio šoviem, lai nepalaistu tos garām.

Vēlāk 1920. gadu beigās radio pārraides kļuva arvien sarežģītākas un rūpīgāk organizētas, izmantojot dzīvus dialogus un meistarīgus skaņu celiņus. Tie pārraidīja radio šovus, detektīvus, bērnu izrādes, “ziepju operas”, romantiku un komēdijas. Viens no populārākajiem tā laika radio šoviem bija Amos ‘n’ Andy.

1920. gada janvārī Amerikā bija tikai četras radio stacijas un tikai nedaudz vairāk visā pasaulē kopā. Radio staciju skaits ātriem soļiem pieauga, un pēc diviem gadiem tās jau bija skaitāmas līdz pat 600 ASV vien, nerunājot par visu pasauli.

1921. gadā Čikāgā darbu uzsāka pirmā radio stacija ar nosaukumu KYW, kura pārraidīja tikai opermūziku . Kad operas mūzika vairs neguva tik lielus laurus, KYW sāka pārraidīt arī tautas mūziku, klasisko mūziku, sporta ziņas, dažādas lekcijas, izdomātus stāstus, laika ziņas, akciju tirgus jaunumus un politiskos komentārus. Šo raidījumu saturs bija konkrēti paredzēts vietējiem Čikāgas iedzīvotājiem. Attiecīgi 1926. gadā un 1927. gadā tika dibinātas nākošās divas radio stacijas ar nosaukumiem NBC un CBS. Tie bija izklaides radio kanāli, kas kļuvuši par lielākajiem uzņēmumiem Amerikas radio vēsturē kulutusluotto heti.

Finanses un regulēšana radio attīstībā

Sākumā radio frekvencēm nebija nekāda valdības kontrole un pārraudzība. Tās brīvi pārraidīja visu, ko vēlējās. Tas nebija nekas neprasts, ja radio sakari pēkšņi pārslēdzās uz citiem, ja vēl kāds vēlējās pārsūtīt savu ziņojumu par tiem pašiem radio viļņiem. Valdība nevēlējās iesaistīties ar radio regulā,. Bet sabiedrība vēlējās, lai notiktu stingrāka uzskaite, kas tiek pārraidīts. Pēc sabiedrības vēlmēm, 1926. gadā valdība īstenoja Federālo Radio Komisiju, kas noteica stingru regulēšanu. Tas palīdzēja attīstīt radio nozari. Agrīnā stadijā, radio stacijas tika uzskatītas par sabiedrisko pakalpojumu, nevis par līdzekli, lai radītu kādu peļņu. Taču pārraižu šovi sāka iekļaut paredzēto laiku dažādu uzņēmumu reklamēšanai.

Open post

Iemesli, lai klausītos radio

1. Izklaidēties un atpūsties mūzikas pavadībā

Nav noslēpums, ka radio lielākā funkcija ir mūzikas atskaņošana. Mūzika ir kā dzīves sastāvdaļa. Būtu grūti, ja būtu jādzīvo klusumā, nedzirdot mūzikas skaņas. Radio sniedz lielisku iespēju klausīties mīļāko mūziku, pašam nepārslēdzot katru reizi nākamo dziesmu. Radio var klausīties radio aparātos vai caur internetu datoros vai mobilajos telefonos. Latvijā lielākā izvēle ar radio stacijām ir www.eradio.lv. Vakaros un nakts programmās dīdžeji īpaši izvēlas lēnas un mierīgas dziesmas, lai mūzikas pavadījumā ir vieglāk aizmigt. Speciāli klausītājiem, kuriem nepatīk garās pārraižu pļāpāšanas vai reklāmas, ir izveidotas radio stacijas, kur skan praktiski tikai dziesmas, bez nekādām ilgām pauzēm.

Daudzos veikalos, skaistumkopšanas salonos un trenažieru zālēs fonā skan mūzika. Tā, attiecīgi ir lēnāka relaksācijas centros, vai aktīvāka sporta zālē. Ja atskaņotā mūzika ir radio pārraide, tad nepieciešams ir iegādāties speciālu klausīšanās licenci, pretējā gadījumā, uzņēmumam var uzlikt sodu.

2. Miegainiem rītiem

Izklaidējošie raidījumi no rīta pieceļ pat lielāko guļavu. Rīta raidījumos tiek aprunāti daudz interesanti fakti, stāstītas anekdotes, iesaistīti telefonu zvani no klausītājiem, un liktas jautras dziesmas. Šīs pārraides ir aktīvas, dzīvespriecīgas un garastāvokli paceļošas. Radio tiek klausīts gan mājās pie brokastu galda, gan braucot pie stūres. Pie stūres vajag būt īpaši uzmanīgam, tāpēc miegainība var būt īpaši apdraudoša. Telefonu zvanītāji brīdina par ceļu satiksmes negadījumiem un sastrēgumiem, lai pārējie klausītāji un auto vadītāji nenokavētu darbu, iekļūstot garās mašīnu rindās. Vispopulārākais šāds izklaidējošais rīta raidījums ir StarFM veidotā “Zobupasta”, kas iziet ēterā katru darba dienas rītu no 7:00 līdz 10:00, kur vadītāji Baiba Sipeniece – Gavare un Jānis Romanovskis joko un ik pa pusstundai sniedz jaunāko ziņu un laika ziņu apskatu.

3. Tirgoties

Lai popularizētu savu preci vai, pretēji, iegūt sev kau ko noderīgu, var izmantot radio pārraižu sniegtos pakalpojumus. Ik darba dienu 6 vakarā Latvijas Radio 2 laiž ēterā pārraidi, ar nosaukumu “Latvijas Radio 2 tirgus”, kur notiek visa veida tirgošanās, mainīšanās, dāvināšana un īrēšana. Ja esi palaidis garām ētera laiku, visus piedāvātos sludinājumus var izlasīt LR2 mājaslapā. Tāpat var ievietot izveidotu reklāmu par savu biznesu, kura par attiecīgu samaksu tiks ievietota kādā no radio pārraidēm, starp dziesmām, vai intervijas “reklāmas pauzē”.

4. Iepazīties

Šī gan nav populārākā funkcija radio klausītāju vidū, taču, arī tas ir iespējams. Iepazīties gribētājs var ievietot sludinājumu, par vēlmēm iepazīties, un, varbūt kāds atsauksies. Tā var iegūt jaunu domubiedrus par kādu kopīgu interesējošu tēmu. Radio pārraidēs var dzirdēt reklāmas par gaidāmiem pasākumiem, un tos apmeklējot, var paplašināt paziņu loku. It īpaši, ja izmanto radio klausīšanos caur internetu, mājas lapās ir iespēja sarakstīties ar cilvēkiem, kas klausās tieši to pašu kanālu.

5. Izglītoties

Ļoti daudz radio pārraides ir izglītojoša rakstura. Tajās tiek stāstīts par jaunākajiem zinātniskajiem un tehnoloģiskiem atklājumiem, sabiedrības dzīvi un jebko, ko pārraides veidotāji uzskata par svarīgu. Izglītojošas pārraides papildina savu ētera laiku ar intervijām, kuras sniedz zinoši speciālisti. Klausītāji var zvanīt un uzdot jautājumus, iegūstot atbildi, pašam neko nemeklējot ne grāmatās, ne internetā. Konkursi, kas liek iesaistīties klausītājiem, ir zinātniska rakstura, kas dod lielāku azartu piedalīties, jo pareizas atbildes gadījumā, var iegūt savā īpašumā balvu. Klausīties ziņas pa radio ir daudz efektīvāk, jo nav pašam jālasa, un paralēli var darīt arī cits svarīgas lietas.

Open post

Interesanti fakti par radio

Patiesībā, radio ir sena, bagāta un interesanta vēsture, kuru daudzi no mums nemaz nezina. Mēs katru dienu klausāmies radio, lai kur arī atrastos – mašīnā, darbā, brīvā laikā. Radio ir lieliska laika pavadīšana, kuru var apvienot ar citiem darbiem vienlaicīgi. Šeit būs iespēja nedaudz vairāk uzzināt par radio.

Vēstures fakti:

  • Agrīnos radioaparātus mēdza saukt par “Bezvadu telegrafēšanu”
  • Vārds “apraide”, kas tiek sasaistīta ar radio pārraidēm, sākotnēji bija plašs lauksaimniecības termins un saistījās ar sēklu izkaisīšanu laukā.
  • Jau 1860. gadā tika prognozēts par iespējamiem radio pārraidīšanas viļņiem un to iespējām. Šādas sākotnējās prognozes izteica Džeims Klarks Maksvels.
  • Itāļu mehānikas un elektronikas inženieris Guljelmo Markoni 1896. gadā nosūtīja pirmos radiosignālus un kļuva par “radio tēvu”. Taču pirmie tika pārraidīti tikai signāli nevis balss ieraksti. Pats Markoni bija maz-mazdēls Džonam Džeimsonam, kurš izgudroja īru viskiju Jameson.
  • Pirmā veiksmīgā radio pārraide tikusi translēta 1901. gadā, kuru paveica Markoni. Eksperimenti ar balss translēšanu sākās jau 1900. gada sākumā.
  • 1903. gadā ar radio pārraides iespējām, Marconi sniedza iespēju Amerikas prezidentam Rūzveltam nosūtīt ziņojumu tā laika Apvienotās Karalistes karalim Eduardam VII.
  • Marconi 1909. gadā ieguva Nobela prēmiju par ieguldījumu bezvada telegrāfa attīstībā.
  • 1922. gadā Apvienotās Karalistes valdība ieviesa radio klausīšanās licenci, kas maksāja tā laika desmit šiliņus (50 sterliņu mārciņas). Bez licences iegādāšanās Lielbritānijā bija aizliegts klausīties radio pārraides līdz pat 1971. gadam.
  • Otrā pasaules kara laikā radio kļuva par dominējošo ziņu mediju, kas plaši stāstīja par situāciju, kas valda apkārt.
  • Šobrīd radio pārraides tiek apspriestas visdažādākās tēmas un jautājumi. Taču pirmā tēma, ko apsprieda komerciālajā radio pārraidē bija vēlēšanu rezultāti 1920. gadā.

Ikdienas fakti:

  • Lielākā daļa radio reklāmas ir tikai 15 sekunžu garas, taču tās tiek uzskatītas par vienu no efektīgākajiem mārketinga veidiem, kā sasniegt auditoriju.
  • Vairāk nekā 97% no iepirkumu veikšanas ir pateicoties radio reklāmām.
  • Pierādīts, ka radio ir vairāk brīvā laika pavadīšana, jo tikai 36% no pieaugušajiem darbā klausās radio. Iemesli tam ir dažādi – darba specifika, licences.
  • Radio klausīšanās ir vienīgais medijs, kurš sniedz klausītājam vietējās ziņas, laika ziņas, sporta ziņas, atskaņo dziesmas un daudz ko citu, kamēr tu vari darīt citas papildus lietas.
  • Jebkurā diennakts laikā 20% cilvēku klausās radio. Vienalga, vai sērfo internetā vai mācās, vienmēr fonā skan radio.
  • Radio ir emocionāls un personīgs – tas var izmainīt garastāvokli, pacelt asinsspiedienu, iedvesmot uz labiem sapņiem.
  • Katru gadu 13. februārī tiek svinēta Pasaules radio diena. Pirmo reizi šāda Pasaules radio diena tika atzīmēta 2012. gadā, uzsverot, ka radio ir medijs, kas var glābt dzīvības katastrofu laikā, palīdz jauniešiem izglītoties, nodrošina informācijas apmaiņu starp iedzīvotājiem un žurnālistiem.
  • Neskatoties uz visām pozitīvajām lietām, ko dod radio, pastāv risks, ka radio ietekmē cilvēku ķermeni, uzrādot elektromagnētisko starojumu.
  • Radio viļņi pārvietojas gaismas ātrumā un pārvadā elektrisko starojumu
  • Radio viļņi ietilpst vienādā viļņu kategorijā ar ultravioletajiem viļņiem, mikroviļņiem, infrasarkanajiem viļņiem, gamma viļņiem, bluetooth viļņiem – visi šie nosauktie ir elektromagnētiskie viļņi.
  • Radio teleskops sniedz iespēju astronomiem un NASA pētīt kosmosu un dažādus debesu ķermeņus. Radio teleskops ir lielākais izgudrojums, kura plānošana un būvēšana prasījusi 10 gadus, iesaistot tūkstošiem zinātniekus no četriem kontinentiem.